STRESS. Tā ir pamat iedarbība uz cilvēku, ko apskata no psiholoģiskā viedokļa. Pirmo reizi jēdzienu stress ieviesa kanādiešu psihologs Gans Seljē, un tā definīcija ir – cilvēka psihiskā sasprindzinājuma stāvoklis, kuru izraisa grūtības un briesmas kāda svarīga uzdevuma risināšanas laikā. Un kā mēs jau runājām iepriekš, šis ir viens no iemesliem, kāpēc mēs dodamies uz kalniem - lai izjustu stresu. Līdzīgi kā izpletņlēcējs tiecas pie tā, lecot ar izpletni, bet laivotājs - uz straujas upes kanjoniem. Šādos brīžos cilvēka smadzenēs izdalās īpašas vielas - endomorfīni, kuri sagādā cilvēkam baudu, prieku un gandarījumu. Tādējādi mūsu tieksme doties kalnos, tieksme pēc briesmu pārvarēšanas riska ir iepotēta mūsos pat viszemākajā bioķīmiskajā līmenī!

VAI TAD ALPĪNISTI KĀPJ KALNOS, LAI IETU BOJĀ? Diez vai atradīsies kāds, kurš spēs atbildēt uz šo jautājumu apstiprinoši. Neskatoties uz alpīnistu tieksmi riskēt, neskatoties uz reti sastopamiem bezatbildīgas uzvedības gadījumiem, vēl nav redzēti gadījumi, kad cilvēka uzvedība tīšām ir vērsta uz pašnāvību (izņemot kādu atsevišķu gadījumu). Tad kā var izskaidrot šādus negadījumus?...Parasti, analizējot kādu negadījumu kalnos, mēs kaut ko secinām, bet visbiežāk uzskatām, ka MĒS NEPIEĻAUTU ŠO KĻŪDU. Bet tomēr viņi bija tur, augšā, bet mēs šeit, lejā, siltumā un mierā...

Lekcijas "Kalni, kalnu veidošanās, reljefs" materiāli.
Autori: Oļegs Siļins, Anatolijs Sukovs

Lejuplādēt  lekcijas "Kalni, kalnu veidošanās, reljefs" materiālus (PDF formātā, 5 Mb)