Klinšu kāpšana  ir pārvietošanās pa mākslīgu vai dabīgu klinšu reljefu, izmantojot individuālu,  roku, kāju, visa ķermeņa , tehniku. Sākotnēji klinšu kāpšana bija kā alpīnisma sastāvdaļa, mūsdienās tā ir patstāvīgs sporta veids gan arī dzīvesveids.

Klinšu kāpšanas veidi

Ir sekojoši klinšu kāpšanas veidi:

Boulderings (no angļu val. Boulder - laukakmens) -  5 – 6 augstu, īsu , saržģītu trašu kāpšana, neizmantojot virvi.
Kā drošināšana tiek izmantoti paklāji  vai  aizsargšorti.
Šobrīd boulderings ir ļoti populārs, tam par iemeslu ir tā urbanitāte , jo tas sevī ietver spēka un koordinācijas kustību sajaukumu.

Sporta kāpšana ir  kāpšana ar apakšējo drošināšanu pa īpaši aprīkotu trasi, t.i. maršruts aprīkots ar nepieciešamajiem starpdrošināšanas punktiem, skrūvēm un klints āķiem.

Multipič (angļu val. multi – pitch)  - klinšu maršruti, kuri sadalīti vairākās, vertikālās daļās, iecirkņos – pitčos.
Ir divi multipiču veidi:
1. sportiskais (sport) – kāpšana pa pilnībā aprīkot maršrutu.
2. tradicionālais vai trad (traditional, trad)  - kāpšana pašam veidojot starp drošināšanas punktus.
Drošināšanas stacija, parasti ir aprīkota ar stacionāriem āķiem.

Klinšu maršrutu ieziešanas daudzveidība
On-sight
Viss augstāk novērtētā maršruta iziešana – ar pirmo mēģinājumu, bez jebkādas papild informācijas par maršrutu.

Flash
Maršruts iziets ar pirmo mēģinājumu, bet ar papildu informāciju par maršrutu.

Red-point
Maršruts iziets ar vairākiem mēģinājumiem. Reizem tiek saukts arī par afterwork.

 

Klinšu kāpšana kā sports

Sporta klinšu kāpšana ( angļu val. sport climbing)  - klinšu kāpšanas paveids, kura mērķis ir organizēt sacensības, ar konkrētiem noteikumiem. Starptautiski, sporta kāpšanas sacensību noteikumi paredz šādas kāpšanas disciplīnas:

• sarežģīta kāpšana
• kāpšana uz laiku
• boulderings
• daudzcīņa

2006. gadā tika nodibināta starptautiska sporta kāpšanas (angļu val. International Federation of Sport Climbing, abreviatūra IFSC ) federācija, kura organizē starptautiskas klinšu kāpšanas sacensības. Nodarbojas ar klinšu kāpšanas attīstīšanu, ģeogrāfijas paplašināšanu, sacensību noteikumu pilnveidošanu.

Klinšu kāpšana kā olimpiskais sporta veids
2010. gadā SOK atdzina klinšu kāpšanu kā olimpisko sporta veidu. Tā  ir iekļauta 2020.gada Olimpiādes programmā.

Klinšu kāpšanas sociālais aspekts
Adaptīvā (angl. paraclimbing ) klinšu kāpšana.
Visos starptautiskos klinšu kāpšanas čempionātos, vienmēr iekļauj arī sacensības adaptīvajā alpīnismā. Daudzos kāpšanas centros adaptīvās kāpšanas trenniņi  notiek bez maksas.

Klinšu kāpšana kopā ģimenēm
Braucienos uz klintīm var ņemt līdzi visu ģimeni. Bērni atradīs ar ko nodarboties. Ceļvežos parasti ir norādīti sektori, kuri ir ērti klinšu kāpējiem ar bērniem. Klinšu kāpšana motivē ceļot uz dažādām pasaules vietām.

 

Bez vecuma ierobežojuma

Palermo satikām sicīliešu onkuli, kurš kāpj 6c maršrutu.

Klinšu kāpšana pa mākslīgu reljefu

Klinšu kāpšana piedzīvoja īstu revolūciju , laikā kad parādījās pirmās mākslīgās kāpšanas sienas. ASV un Kanādā pirmās sienas izveidotas 1987. gadā, Eiropā gadu ātrāk.
В спортивном зале Рижского института гражданской авиации скалодром был построен в 1984 году.
Rīgas civilās aviācijas institūta sporta zālē mākslīgā kāpšanas siena tika izveidota 1984.gadā.
Siena tika uzbūvēta pateicoties alpīnisma un klinšu kāpšanas trennerim Alimam Romanovam.
A.Romanova tālredzība par klinšu kāpšanas attīstību nevar neiedvesmot.
Sākot no  2004.gada, ik gadu notiek A.Romānova kauss – sacensības sasaitēm. Sacensības rīko par godu, alpīnisma un klinšu kāpšanas nodaļas izveidotāja, starptautiska līmeņa sporta meistara Alima Romanova, piemiņai

Mūsdienās ar vien populārāki kļūst kāpšanas centri, kuros ir gan boulderinga zāles, gan sarežģītās kāpšanas iespējas, gan arī vietas kur atpūsties ģimenēm vai draugu kompānijām.